Jaunumi

2026. gada 5. novembrī Rīgā notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) starptautiskā konference “Saliedēta sabiedrība pārmaiņu laikā: jauna pieeja nākotnē”. Tajā piedalījās arī Lauku partnerības Sēlija valdes priekšsēdētāja Kristīna Rubina-Apinīte. Konferencē tika prezentēti Sabiedrības saliedētības radara 2026. gada rezultāti, salīdzināti ar 2023. gada datiem un apspriesti sabiedrības saliedētības izaicinājumi un iespējamie risinājumi.

Konferences ievadā Kultūras ministrs, Nauris Puntulis pievērsās radara rezultātiem un sabiedrības vilšanās politikā pieaugumam. Pētījums rāda, ka politikā vīlušies 72% iedzīvotāju. Uzticēšanos nevar atjaunot tikai ar sabiedrības vai nevalstisko organizāciju darbu  to var veicināt arī konkrēta un atbildīga jaunievēlēto Saeimas deputātu rīcība.

Ilggadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce uzsvēra kultūras nozīmi sabiedrības saliedēšanā. Muzejs nav tikai telpa, kur glabājas kultūras mantojums, bet arī vieta, kur cilvēki satiekas un sarunājas. Kultūra nav greznība  tā palīdz veidot pašapziņu un piederības sajūtu, kā arī dod iespēju satikties ar saviem un citu cilvēku izaicinājumiem. Piederība veidojas ģimenē, skolā, kopienā un citās ikdienas satikšanās vietās. Ar aicinājumu saliedēties vien nepietiek: vajadzīga ilgstoša rīcība un atbildības uzņemšanās. Īpaši svarīgi ir sadzirdēt arī reģionu iedzīvotājus.

SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne skaidroja, ka 2026. gada radara datus iespējams salīdzināt ar 2023. gada mērījumu, tādējādi izvērtējot pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā un attieksmē. Pētījuma rezultāti atklāj atšķirības arī starp pilsētām, laukiem un reģioniem. Viņa uzsvēra, ka viens cilvēks var paveikt daudz, taču nevar izdarīt visu viens pats sabiedrības saliedētībai nepieciešama sadarbība un konkrēta rīcība.

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS asociētā pētniece Iveta Kažoka iepazīstināja ar radara metodoloģiju, galvenajiem secinājumiem un reģionālajām atšķirībām. Pētījumā piedalījās 2000 respondentu. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir panākt, lai cilvēki justu: viņu viedoklis tiek sadzirdēts un viņi var ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Paneļdiskusijās dalībnieki apsprieda, kā veicināt uzticēšanos valsts iestādēm, kāda ir SIF loma sabiedrības saliedētības stiprināšanā un kādas pārmaiņas nepieciešamas fonda darbā.

Pēcpusdienā Somijas universitātes Sociālo zinātņu departamenta vadītājs Dr. sc. soc. Anti-Jusi Kouvo dalījās pieredzē par uzticēšanās nozīmi. Uzticēšanās veidojas lēnāk nekā mainās ekonomiskie apstākļi, taču tā palīdz cilvēkiem sadarboties un stiprina sabiedrības noturību krīzēs. Somijas piemērs apliecina arī sabiedrisko organizāciju nozīmi uzticēšanās veidošanā starp iedzīvotājiem un iestādēm. Kouvo stāstīja par grāmatu “Labās ziņas no Somijas”, kuras autori apzināti meklējuši un izcēluši pozitīvos piemērus.

Konferences noslēguma diskusijā “Reģionu noturība praksē” izskanēja būtiska atziņa: cilvēki bieži uzticas cits citam, taču uzticēšanās valdībai un valsts iestādēm ir zemāka. Inese Suja-Markova dalījās Cēsu novada pašvaldības pieredzē, veidojot sadarbību un sarunu ar iedzīvotājiem. Māris Kūlis no Daugavpils Universitātes stāstīja par savu pieredzi, veidojot sev apkārt labvēlīgu vidi, savukārt SIF pārstāve Alda Sebre iepazīstināja ar integrācijas aktivitātēm reģionos. Latvijas Lauku foruma pārstāvis Āris Ādlers rosināja domāt, vai valsts ir gatava uzticēties sabiedrībai.

Konferences atziņas ir nozīmīgas arī lauku kopienām. Saliedētība veidojas tur, kur cilvēki var satikties, piedalīties un būt sadzirdēti. Lai stiprinātu uzticēšanos, nepieciešama sadarbība starp iedzīvotājiem, pašvaldībām, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām  un šajā sarunā jāiekļauj arī reģionu balsis.

Iepazīsties ar Sabiedrības saliedētības radara informatīvo ziņojumu:

https://www.sif.gov.lv/lv/media/9963/download?attachment

#SIF